Tad nu es domāju — labi, šodien laikam ir mana diena. Tas bija tīrs nejaušības faktors, bet mans noskaņojums uzlabojās. Es sāku saprast, kāpēc cilvēki to dara. Tā nav tikai mantkārība, tā ir sajūta, ka kaut kur pasaulē ir kāds neredzams algoritms, kas šajā mirklī ir nolēmis tevi iepriecināt. Pakāpeniski palielināju likmes, bet ne jau tāpēc, ka gribēju ātri kļūt bagāts. Nē, vienkārši gribēju pagarināt šo patīkamo sajūtu, kad ekrānā parādās saskanīgas līnijas un viss sāk mirgot. Sāku pārlēkt starp dažādām spēlēm, meklēdams to vienīgo, kas manā galvā ieslēgs īsto drošības slēdzi. Kādā brīdī es jau neskatījos uz naudu kā uz naudu, tā bija kā spēles punkti, virtuālais resurss, ar kuru es vienkārši spēlējos. Sāku pamanīt arī to, ka manā izvēlnē bija pieejamas krāsainās līnijas, kas savienoja dažādas spēļu kategorijas un turnīrus, un tieši tur es pamanīju vienu īpašu piedāvājumu — jaunā spēle ar dzīvajiem dīleriem. Nekad to nebiju mēģinājis. Likās, ka tas ir par daudz, par reāli. Bet kaut kāda iekšējā balss teica — aizej, *****ties.